Banku kapitāls un Bāzeles sistēma

Kapitāls ir tā bankas finansējuma daļa, kas spēj absorbēt zaudējumus, neradot saistību neizpildi pret noguldītājiem. Regulatori nosaka kapitāla prasības tā, lai banka varētu ciest zaudējumus un turpināt darbību vai bankrotēt bez zaudējumiem noguldītājiem un nodokļu maksātājiem.

Starptautisko standartu ir noteikusi Starptautisko norēķinu bankas Bāzeles Banku uzraudzības komiteja. Bāzeles standarti paši par sevi nav tiesību akti, bet katra jurisdikcija tos transponē (dažkārt ar stingrākiem nosacījumiem) un piemēro savām bankām.

Kapitāla trīs slāņi

Basel III iedala regulatīvo kapitālu līmeņos atkarībā no tā, cik droši katrs instruments absorbē zaudējumus. Finanšu stabilitātes institūts un Basel III teksts Aprakstīt tos šādi.

Dzīvnieki	Galvenās sastāvdaļas	Loma
Parastā pašu kapitāla līmenis 1 (CET1)	Parastās akcijas, akciju uzcenojumi, nesadalītā peļņa, pārējās rezerves pēc normatīvajos aktos noteiktajiem atskaitījumiem	Augstākā kvalitāte. Absorbē zaudējumus nekavējoties, kamēr banka turpina darboties
Papildu līmenis 1 (AT1)	Beztermiņa subordinētie instrumenti ar pilnībā diskrecionāriem kuponiem, kas tiek norakstīti vai konvertēti pēc noteikta termiņa	Turpmāko zaudējumu absorbcija
2. līmenis	Subordinētais parāds ar sākotnējo termiņu vismaz pieci gadi	Absorbē zaudējumus noregulējuma vai likvidācijas gadījumā pirms noguldītāju kapitāla

Pirmā līmeņa 1 kapitāls ir CET1 plus AT1. Kopējais kapitāls ir Līmenis 1 plus Līmenis 2.

Saskaņā ar Basel III no CET1 tiek atskaitīta nemateriālā vērtība un citi nemateriālie aktīvi, kā arī atliktā nodokļa aktīvi, kas ir atkarīgi no nākotnes rentabilitātes.

The EU CRR exempts prudently valued software assets from the intangibles deduction under conditions, so the treatment of a capitalised technology build must be checked jurisdiction by jurisdiction. Uzņēmuma darbības uzsākšanas zaudējumi rada arī pārnestos nodokļu zaudējumus, kas var radīt atskaitāmus atliktā nodokļa aktīvus.

Riska svērtie aktīvi

Kapitāla rādītājus izsaka kā procentuālo daļu no riska svērtajiem aktīviem (RWA), nevis kopējiem aktīviem, un katru riska darījumu reizina ar riska pakāpi, kas atspoguļo tā kredītrisku, pieskaitot tirgus riska un operacionālā riska summas.

Bankas var izmantot regulatora noteiktās standartizētās pieejas vai, saņemot apstiprinājumu, iekšējos modeļus.Jaunas bankas gandrīz vienmēr sāk ar standartizētām pieejām.

Under Article 92 of the EU Capital Requirements Regulation, each ratio is the relevant capital “expressed as a percentage of the total risk exposure amount”. Kapitāla prasības attiecībā uz tirgus un darbības risku pārrēķina riska darījumu summās, reizinot tās ar 12.5, kas ir apgrieztais no 8%.

Izvades grīda

2017. gadā pabeigta Basel III Bankas RWA jābūt augstākajam no tās modelētajiem RWA un 72,5% no RWA, kas aprēķināti, izmantojot tikai standartizētās pieejas, saskaņā ar ECB noteikumiem par iekšējiem modeļiem. Bāzeles komitejas augsta līmeņa kopsavilkums. BIS apraksta pārejas pasākumi no 2017. līdz 2028. gadam;.

ES transponēja zemāko robežu 92(3) pantā no CRR ar tādu pašu 72.5% koeficientu un saviem pārejas noteikumiem. Grīda galvenokārt ietekmē lielās bankas ar iekšējiem modeļiem.

Basel III minimālās attiecības un rezerves

Kalibrēšanas tabulā Basel III nosaka minimumus un saglabāšanas buferi.

Prasība	CET1	1. līmenis	Kopējais kapitāls
Minimums	4.5%	6.0%	8.0%
Kapitāla saglabāšanas rezerve	2.5%
Minimālais plus saglabāšanas buferis	7.0%	8.5%	10.5%
Pretciklisko buferu diapazons	0% līdz 2,5%

ES piemēro minimumus, izmantojot CRR 92. pantu, un saglabāšanas rezerves, izmantojot CRD 129. pantu, kurā noteikts, ka rezervēm jābūt CET1 “līdzvērtīgām 2,5 % no to kopējās riska darījumu vērtības”.

Kā darbojas buferi

Rezerves nav minimums tādā pašā nozīmē. Banka var tās izmantot stresa situācijā, bet par to ir jāmaksā. FSI kopsavilkums, kad vien saglabāšanas rezerve nokrītas zem 2,5%, automātiski tiek piemēroti ierobežojumi attiecībā uz tādiem sadalījumiem kā dividendes, akciju atpirkšana un diskrecionāras prēmijas.

Pretcikliskās rezerves apjoms svārstās no 0% līdz 2,5% no aktīviem, kas nodrošināti pret risku, un tas jāsasniedz ar CET1.Valsts iestādes to palielina, ja tās uzskata, ka kopējais kredītu pieaugums ir pārmērīgs. Finanšu stabilitātes institūts norāda, ka par palielinājumiem tiek paziņots līdz pat 12 mēnešus iepriekš, savukārt samazinājumi var stāties spēkā nekavējoties.

Sistēmiski nozīmīgām bankām ir papildu rezerves. Globālajām sistēmiski nozīmīgajām bankām ir piemaksa, kas noteikta atbilstoši to sistēmiskajam rādītājam, un valstu iestādes nosaka rezerves vietējām nozīmīgām bankām. CRD 133. pants

2. pīlārs

Uzraudzības iestādes pievieno konkrētām bankām specifiskas prasības attiecībā uz riskiem, kas nav iekļauti minimālajos apjomos, piemēram, procentu likmju risku banku portfelī vai koncentrācijas risku. CRD 104.a pants Uzraudzības iestādes var arī paziņot norādījumus par papildu pašu kapitālu saskaņā ar 104.b pantu, kas atrodas augšpusē.

Tādējādi jaunai bankai kopējā prasība ir šāda: minimums, 2. pīlāra prasība, apvienotās rezerves un jebkāds norādījums; uzņēmējdarbības plāni, kuru mērķis ir tikai 8% no kopējā kapitāla, netiks pieņemti.

Sviras koeficients

Sviras rādītājs ir pirmā līmeņa kapitāls 1, kas dalīts ar riska darījuma mēru, kurš kopumā atbilst grāmatvedības vērtībai, piemērojot īpašu režīmu atvasinātajiem instrumentiem, vērtspapīru finansējumam un ārpusbilances posteņiem. Tajā apzināti netiek ņemti vērā riska svērumi. Tas ir drošības līdzeklis pret kļūdām riska svērumos un pret pārmērīgu bilances pieaugumu aktīvos ar zemiem riska svērumiem.

Bāzeles komiteja Pārbaudīts vismaz 3%, un ES piemēro sviras rādītāju 3% apmērā saskaņā ar CRR 92. panta 1. punkta d) apakšpunkts.

Arī globālajām sistēmiski nozīmīgajām bankām ir sviras rādītāja rezerves. Under the finalised Basel III reforms, it is set at 50% of the bank’s risk-based G-SIB buffer and must be met with Tier 1 capital. ES piemēro tādu pašu 50% koeficientu CRR pantā 92(1a).

Bankām, kuru turējumā galvenokārt ir zema riska svērtie aktīvi, piemēram, hipotekārajiem aizdevējiem vai bankām, kas noguldījumus iegulda valdības obligācijās, sviras rādītājs var sarukt pirms uz risku balstītajiem rādītājiem.

Licences minimālais sākuma kapitāls

Pastāvīgā kapitāla rādītāji atšķiras no minimālā sākotnējā kapitāla, kas nepieciešams licences saņemšanai. Sākotnējais kapitāls ir absolūta summa, kas pieteikuma iesniedzējam jābūt atļaujas saņemšanas brīdī.

Jurisdikcija	Minimālais sākuma kapitāls	Avots
Eiropas Savienība	Vismaz EUR 5 miljoni; dalībvalstis var atļaut konkrētas kategorijas ar summu, kas nav mazāka par EUR 1 miljonu, pēc tam, kad ir paziņojušas Komisijai un EBA	CRD 12. pants
Dubaijas Starptautiskais finanšu centrs (DFSA)	Pamatkapitāla prasība US$10 miljonu apmērā 1 kategorijas sabiedrībām, kas ir pilnvarotas pieņemt noguldījumus; US$2 miljoni 2 kategorijas uzņēmumiem, kas sniedz kredītu, nepieņemot noguldījumus	DFSA Noteikumi, PIB 1.3 un 3.6
Abū Dabī globālais tirgus (FSRA)	Pamatkapitāla prasība 10 miljoni ASV dolāru 1. līmenim (noguldījumu pieņemšana); 2 miljoni ASV dolāru 2. līmenim	FSRA Noteikumi, PRU 1.3 un 3.3

Tās ir pamatsummas, nevis pilna prasība. Piemēram, saskaņā ar DFSA PIB 3.3.2 kategorijas 1 uzņēmuma kapitāla prasība ir lielākā no pamatkapitāla prasības un tā riska kapitāla prasības plus piemērojamās rezerves.

Citas jurisdikcijas valsts banku likumdošanā nosaka pašas savus absolūtos minimumus, un dažas no tām ir noteikušas atšķirīgus skaitļus pilnu, ierobežotu vai digitālo licenču klasēm. Pieteikuma iesniedzējiem būtu jāņem vērā pašreizējais skaitlis no regulatora paša tiesību aktiem vai licencēšanas vadlīnijām pieteikuma iesniegšanas laikā, jo šīs summas tiek pārskatītas.

Kāpēc likumā noteiktais minimums reti ir reāls skaitlis

Uzraudzības iestādes nosaka kapitāla lielumu, pamatojoties uz biznesa plānu, nevis likumā noteikto līmeni. ECBFintech banku licences pieteikumu rokasgrāmata norāda, ka ECB un valsts iestādes novērtēs, vai pieteikuma iesniedzējs var “turēt rezervē pietiekamu kapitālu, lai segtu sākuma zaudējumus pirmajos trīs darbības gados” un attiecīgā gadījumā izejas plāna īstenošanas izmaksas.

Tajā pašā rokasgrāmatā ir sniegti piemēri gadījumiem, kad kapitāls virs minimālā apjoma varētu būt pamatots, piemēram, ja jauna banka ienāk attīstītā tirgū ar agresīvu cenu noteikšanas stratēģiju.

1. Kapitāls, lai izpildītu rādītāja prasības prognozētajā bilancē, ieskaitot rezerves un 2. pīlāru.
2. Plus kumulatīvie sākotnējie zaudējumi līdz izlīdzināšanai gan stresa, gan bāzes gadījumā.
3. Turklāt pārvaldības rezerve ir lielāka par visām prasībām, lai normāls svārstīgums neradītu sadales ierobežojumus.
4. Turklāt, ja nepieciešams, sakārtotas darbības izbeigšanas izmaksas.

Uzraugi uzdod jautājumus par kapitālu

1. Vai kapitāls patiešām ir apmaksāts un vai tā avots ir dokumentēts un likumīgs?
2. Vai kāda tā daļa ir atkarīga no akcionāru uzkrātajiem parādiem, kas varētu radīt spiedienu uz dividendēm?
3. Vai akcionāri var nodrošināt lielāku kapitālu, ja plāns nesniedz vēlamos rezultātus, un vai šī apņemšanās ir ticama?
4. Kādi atskaitījumi tiek piemēroti plānotajai bilancei, jo īpaši nemateriālajiem aktīviem un atliktā nodokļa aktīviem?
5. Kādā stresa situācijas brīdī banka pārkāpj savas rezerves, un ko vadība tad darīs?

Nākamajā rakstā aplūkots prudenciālās drošības otrais pīlārs – likviditāte un stabils finansējums.